OJĀRA VĀCIEŠA GAUJIENAS PAMATSKOLAS

 IZGLĪTOJAMO MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

 

Izdota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu, Ministru kabineta 2018.gada  27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu  un pamatizglītības programmu  paraugiem” 15.punktu,

 

I . Vispārīgie jautājumi

1.Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas izglītojamo (turpmāk - skolēnu) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – Kārtība)  nosaka Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas (turpmāk – Skola) 1.-9.klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas organizāciju Skolā, nodrošinot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus, vērtēšanas veidus, summatīvās vērtēšanas  atspoguļojumu  līmeņos  un  ballēs, diagnosticējošās un formatīvās vērtēšanas  vietu  un  iespējas mācību  procesā, valsts noteiktos   pārbaudes darbus nosaka  valsts  izglītības standarti, savukārt mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus  nosaka  mācību  priekšmetu  programmas.

3.Kārtība  nosaka mācību  sasniegumu  vērtēšanas  organizāciju skolā, vērtējumu  paziņošanu  un  dokumentēšanu, vērtējumu  uzlabošanas un apstrīdēšanas iespējas, kā  arī  skolēnu likumisko  pārstāvju (turpmāk – vecāki) informēšanu.

4.Kārtība ir  saistoša  Skolas  skolēniem  un  pedagogiem.

5.Kārtībā  ietvertie  termini:

5.1.   summatīvās  vērtēšanas darbs (turpmāk – SVD) –  darbs, ko  pedagogs  savā  mācību  priekšmetā  plāno  un  organizē  temata, vairāku  tematu  vai  temata  loģiskās  daļas, mācību  gada  vai  izglītības posma  beigās. Piedāvātā  darba  formu (mutiski, rakstiski, praktiski, kombinēti)  un  metodisko paņēmienu (projekts, pētnieciskais darbs u.tml., vai darbs, kas veidots, izmantojot dažādus metodiskos paņēmienus)  konkrētam summatīvajam vērtēšanas darbam, izvēlas pedagogs;

5.2.   diagnosticējošās vērtēšanas darbs- darbs, ko pedagogs savā mācību  priekšmetā  plāno  un  organizē, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;

5.3.   formatīvās vērtēšanas darbs - darbs, ko pedagogs savā mācību priekšmetā  plāno  un  organizē, lai nodrošinātu  skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti  par  skolēna  tā  brīža  sniegumu  pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvās vērtēšanas procesā aktīvi iesaistās  arī  skolēns, lai patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.

6. Skolā  tiek  izmantoti  šādi  apzīmējumi, kas  saistās  ar  mācību  sasniegumu  vērtēšanu:

6.1.   a –ja  skolēns  ir  atbrīvots  no  kāda  mācību  priekšmeta  apguves, līdz  ar  to  tiek  atbrīvots  no  konkrēta  SVD  izpildes;

6.2.   nv, kas liecina par vērtējuma neesamību – ja  skolēns  nav  iesniedzis  SVD,  vai  darbu  nav  iespējams  novērtēt sekojošu faktoru  dēļ – nesalasāms  rokraksts, neatļautu  palīglīdzekļu izmantošana, cilvēka cieņu aizskarošs  teksts vai attēls, vai, ja  skolēns  nav  piedalījies  SVD  izpildē, vai,  ja  skolēns nav izpildījis obligāti  veicamo  darbu.

 

 

II. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

7. Skolēnu  mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis – objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem, kā  arī  palīdz  pedagogiem  objektīvi  un  mērķtiecīgi plānot  un  īstenot  mācīšanas procesu.

8. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:

8.1. motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus, veicot pašvērtējumu;

8.2. sekmēt skolēnu atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā.

III. Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana

9. Mācību gada  sākumā savā mācību priekšmetā pedagogs iepazīstina skolēnus ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, vērtēšanas darbu skaitu, apjomu, izpildes laiku, semestra un gada vērtējuma iegūšanas nosacījumiem. Pedagogs informē skolēnus par SVD, to obligātumu (izņemot  21. punktā noteiktos gadījumus), lai  iegūtu  semestra  vērtējumu mācību  priekšmetā.

10. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, pedagogs plāno diagnosticējošās  un  formatīvās vērtēšanas darbus, par  to  vai  nu  iepriekšējā  mācību  stundā,  vai  mācību  stundas  sākumā  informējot  skolēnus, reizē  nosaucot  konkrētus sasniedzamos  rezultātus. Diagnosticējošo  vērtēšanu  pedagogs    izmanto  mācību  gada  sākumā vai pēc nepieciešamības. Formatīvā  vērtēšana  ir  nepārtraukta  ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, nodrošinot pedagogam un skolēnam  atgriezenisko  saikni  par  plānoto  sasniedzamo  rezultātu  sasniegšanu.

11. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, SVD plāno pedagogs atbilstoši mācību  priekšmeta programmas temata(u) sasniedzamajiem rezultātiem un šo SVD  plānu (1.pielikums) iesniedz skolas direktora  vietniecei izglītības jomā līdz  15.septembrim. Precīzus norises laikus saskaņo ar Skolas direktora  vietnieci izglītības jomā katra semestra sākumā. Izmaiņas SVD norises laikos var veikt pedagogs tikai pēc saskaņošanas ar skolas direktora  vietnieci izglītības jomā, informējot arī skolēnus.

  

12. Pedagogs nodrošina, ka mācību priekšmetā semestros ir vismaz:

Stundu skaits nedēļā	1	2-3	4	5 un vairāk
SVD skaits 1. semestrī	2	2	3	3
SVD skaits 2. semestrī	2	3	3	4

13. Pedagogs  semestra vērtējumu  mācību  priekšmetā  izliek pēc būtības, ņemot  vērā  visus  skolēna  veiktos  SVD  vērtējumus.

 

14. Vienā  dienā  4.-9.klašu skolēniem  drīkst  būt  ne  vairāk  kā  divi  SVD, bet 1.-3.klašu skolēniem viens SVD. Pedagogs plānotos SVD ieraksta e-klases pārbaudes darbu plānotājā katra semestra sākumā, ja nepieciešams, precizē līdz konkrētā mēneša 27.datumam SVD datumu savā mācību priekšmetā nākamajam mēnesim. Pedagogu ierakstus e-klases pārbaudes darbu plānotājā uzrauga direktores vietniece izglītības jomā.

 

IV. Mācību  sasniegumu  vērtējumu paziņošana un dokumentēšana

15. Skolēnu  informēšanai  par  mācību  procesa  virzību  un  attīstību  pedagogi izmanto  šādus  informatīva  rakstura  apzīmējumus:

• diagnosticējošajā  un  formatīvajā  vērtēšanā – aprakstošs  vērtējums, konstatējošs vērtējums (ieskaitīts, neieskaitīts), vērtējums, izteikts  apguves līmeņos, (S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – apguvis padziļināti), procentos -  mutvārdos  vai rakstveidā (pēc  izpildītā  darba  uz  darba  materiāla);
• summatīvajā  vērtēšanā – apkopojošs vērtējums apguves līmeņos (S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – padziļināti apguvis) 1.klasē (2021./2022.m.g. 1., 2.klasē, sākot ar 2022./2023.m.g. 1., 2. 3.klasē), 2., 3. klasē (2021./2022.m.g. tikai 3.klasē) aprakstoša vērtēšanas sistēma ar sekojošiem apzīmējumiem:

	-          Vēl jāmācās	/ daļēji apgūts	+ jeb apgūts
Minimālais izpildītais procentuālais apjoms	1%-29%	30%-59%	60%-100%

un 10 ballu  skalā 4.-9.klasē.

• 2020./2021.m.g 2.un 3.klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā - “ieskaitīts/neieskaitīts” un 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši; 2021./2022.m.g. 3.klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā - “ieskaitīts/neieskaitīts” un 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši.

16. Summatīvais vērtējums tiek  veikts  visos  pedagogu  noteiktajos SVD, kā  arī abu semestru beigās, mācību  gada  noslēgumā, to fiksējot e-klases žurnālā  un  skolēna  liecībā.

 

17. SVD vērtējumi ballēs tiek izlikti atbilstoši veiktā darba apjomam pēc ieteicamās ballu skalas:

 

Vērtējums ballēs	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Minimālais izpildītais procentuālais apjoms (%)	1	15	25	35	45	55	65	75	85	95

18. Summatīvais  vērtējums  tiek  paziņots  skolēnam  ne  ilgāk  kā piecu darba dienu  laikā  pēc  SVD  veikšanas vai iesniegšanas. Vērtējums  tiek  paziņots  individuāli, izsniedzot  skolēnam darbu, uz kura ir  fiksēts vērtējums,  vai  paziņots mutiski. Pedagogs darba rezultātus analizē, pirms tam izsniedzot skolēniem novērtēto darbu.

19. Pēc darba analīzes pedagogs savāc skolēnu darbus un uzglabā tos līdz mācību  gada  beigām. Pedagogs  skolēna SVD iegūto  vērtējumu  ieraksta e-klases  žurnālā. 

20. Pedagogs SVD  laikā e-klases žurnālā  vienlaicīgi  ieraksta  gan skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu ,,n’’, gan obligāti veicamā darba neizpildi ,,nv’’.

 

 

V. Vērtējumu  uzlabošanas  un apstrīdēšanas iespējas, skolēna  vecāku  informēšana

 

21. Skolēnam  semestra  vērtējuma  iegūšanai  jāiegūst  vērtējumi  visos  obligātajos SVD.

21.1. Ja skolēns ir piedalījies kādā ārpusskolas pasākumā, prezentējot skolu, veicinot tās atpazīstamību un stiprinot tās prestižu (piemēram, mācību olimpiādes, konkursi, skates, sacensības u.c.), tad izglītojamo var atbrīvot no SVD veikšanas pasākuma dienā attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, nesamazinot semestra vērtējumu. Ar citiem mācību priekšmeta skolotājiem vienojas par pārbaudes darba rakstīšanu citā laikā.

21.2. Ja skolēns nav piedalījies mācību procesā slimības dēļ (2 – 3 nedēļas), tad skolotājs ir tiesīgs viņu atbrīvot no SVD, nesamazinot semestra vērtējumu. E-klasē atspoguļo ar a (atbrīvots).

21.3. Ja semestrim noslēdzoties, skolēns kādā no SVD nav saņēmis vērtējumu, semestra un gada vērtējumu izliek pēc SVD veikšanas pagarinājuma, izņemot 9.klases izglītojamos 2.semestrī, kuri saņem papildus no 2.semestra laikā apgūtajam tēmām kombinētu SVD.

22. Skolēns  drīkst uzlabot jebkādu iegūto summatīvo vērtējumu mācību priekšmetā  vienu  reizi, veicot  līdzīga  satura  darbu  2 nedēļu laikā. Kā  gala  vērtējums  par  darbu  tiek fiksēts  augstākais  no  vērtējumiem.

23. Ja skolēns izrāda interesi par mācību priekšmetu (uzstājas ar referātiem, veic pētniecisko darbu, piedalās olimpiādēs, konkursos, sacensībās), viņš saņem papildus vērtējumu.

24. Skolēnam sava semestra vērtējuma uzlabošanai, vienojoties ar attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju, ir iespēja veikt kādu papildus darbu, par ko tiek saņemts papildus vērtējums ne vēlāk kā 2 nedēļas līdz semestra beigām.

25. Semestra vērtējumu izliek, ņemot vērā:

25.1. skolēna sniegumu obligātajos SVD;

25.2. skolēna sniegumu individuāli sagatavotos darbus, sasniegumus novada un valsts olimpiādēs, konkursos un sacensībās;

25.3. skolēna zināšanu un prasmju izaugsme.

26. Gada vērtējumu izliek, ņemot vērā I un II semestra vērtējumus, kur II semestra vērtējums ir noteicošais.

27. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam ir atļauts izmantot tikai tos  e-klasē  un  skolēna  darbos  izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot vārdā citus skolēnus. Pedagogam vajadzības  gadījumā  ir  jāsniedz  informācija  gan  skolēniem, gan  vecākiem par  konkrēta  darba vērtēšanas kritērijiem un iegūto rezultātu.

28. Vecāki  ar  savu  bērnu  vērtējumiem  var iepazīties e-klasē, skolēna  mācību  sasniegumu  izrakstu  no  e-klases klases audzinātājs nosūta līdz mēneša 5.datumam. Pedagogu un vecāku sadarbību skolēnu mācību snieguma pilnveidē nodrošina arī šādas saziņas formas: vecāku informācijas dienas, individuālas sarunas ar klases audzinātāju vai  citu pedagogu, vecāku sapulces.

29. Summatīvo  vērtējumu  var  apstrīdēt gan  skolēns, gan viņa  vecāki triju darba  dienu  laikā  pēc  vērtējuma  saņemšanas, izsakot  mutiski pretenziju  pedagogam. Ja  vērtējums  pēc  sarunas  ar  pedagogu  netiek  mainīts, bet  skolēnam  vai  viņa  vecākam  pretenzijas  par  vērtējumu  saglabājas, vēl  vienas  darba  dienas  laikā  skolēns vai  vecāki  iesniedz  rakstisku iesniegumu  ar  pamatojumu  skolas direktoram. Apstrīdēšanas iemesli  var  būt  šādi:

29.1. par vērtējumu konkrētā  SVD  - ja darbam  noteiktie  kritēriji  nav  ievēroti vai, ja  SVD  iekļautais  saturs  neatbilst  mācīšanās posma (temata, temata  daļas  u.tml.)  sasniedzamajiem rezultātiem;

29.2. par  semestra vērtējumu – ja  nav  ievērots  šīs  kārtības  26.punkts.

 

VI. Noslēguma  jautājumi

30. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība apspriesta 2020.gada 28.augusta pedagoģiskās padomes sēdē un apstiprināta ar direktores rīkojumu. Tā saistoša visiem Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem un skolēniem.

31. Kārtība  stājas spēkā ar 2020.gada 1.septembri.

32. Spēku zaudē 2018.gada 4.decembra “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība” Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā.

 

2020.gada  31 . augustā.

Direktors:                                           

10 - izcili - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, tās pielietot, paužot savu argumentētu viedokli un parādot pilnīgi jaunas zināšanas, un prot tās izmantot nestandarta situācijās.

9 - teicami - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, prot tās patstāvīgi pielietot, paužot savu argumentētu viedokli.

8 - ļoti labi - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, prot tās patstāvīgi pielietot jaunajā situācijā.

7 - labi - skolēns labi ir apguvis izglītības standartā noteiktās zināšanas, ieguvis nepieciešamās prasmes un iemaņas.

6 - gandrīz labi - skolēns aptuveni 80% apjomā ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, ieguvis nepieciešamās prasmes un iemaņas.

5 - viduvēji - skolēns pamatos ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, prasmes un iemaņas, var tās 60% apjomā tās reproducēt.

4 - gandrīz viduvēji - skolēns pamatos ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, prasmes un iemaņas, var tās 50% apjomā tās reproducēt.

3 - vāji - skolēns spēj mācību vielu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumēt un reproducēt var mazāk nekā 50% no mācību vielas apjoma, risina primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamās situācijās, pieļauj daudz kļūdu.

2 - ļoti vāji - skolēns mācību vielu izklāsta juceklīgi, neloģiski, citiem nesaprotami, neatšķir būtisko no mazsvarīgā, neizpilda skolotāja norādījumus un neizrāda interesi par mācībām.

1 - ļoti, ļoti vāji - personisko attieksmi skolēns spēj paust epizodiski vai nav sava viedokļa.

n/v -nav vērtējuma - ir pieļaujams, ka skolēns atsakās no atbildēšanas, nav izpildīts uzdotais darbs, bez attaisnojoša iemesla aizgājis no mācību stundas.

i / ni - katra priekšmeta skolotājs informē par nosacījumiem savā mācību priekšmetā.