- Izglītības programmas
- Skolas pašnovērtējums
- Skolas attīstības plāns
- Interešu izglītība, tradīcijas
- Pedagogi, klašu audzinātāji
- Skolēnu pašpārvalde
- Skolas iekšējās kārtības noteikumi
- Mācību stundu laiki
- Individuālais darbs ar izglītojamajiem 2020./2021.m.g.
- Mācību stundu saraksts
- Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
- Mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiki
- Skolas autobusa kursēšanas grafiks
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
OJĀRA VĀCIEŠA GAUJIENAS PAMATSKOLAS
IZGLĪTOJAMO MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA
Izdota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu, Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 15.punktu, |
I . Vispārīgie jautājumi
1.Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas izglītojamo (turpmāk - skolēnu) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) nosaka Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas (turpmāk – Skola) 1.-9.klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas organizāciju Skolā, nodrošinot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
2.Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus, vērtēšanas veidus, summatīvās vērtēšanas atspoguļojumu līmeņos un ballēs, diagnosticējošās un formatīvās vērtēšanas vietu un iespējas mācību procesā, valsts noteiktos pārbaudes darbus nosaka valsts izglītības standarti, savukārt mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus nosaka mācību priekšmetu programmas.
3.Kārtība nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas organizāciju skolā, vērtējumu paziņošanu un dokumentēšanu, vērtējumu uzlabošanas un apstrīdēšanas iespējas, kā arī skolēnu likumisko pārstāvju (turpmāk – vecāki) informēšanu.
4.Kārtība ir saistoša Skolas skolēniem un pedagogiem.
5.Kārtībā ietvertie termini:
5.1. summatīvās vērtēšanas darbs (turpmāk – SVD) – darbs, ko pedagogs savā mācību priekšmetā plāno un organizē temata, vairāku tematu vai temata loģiskās daļas, mācību gada vai izglītības posma beigās. Piedāvātā darba formu (mutiski, rakstiski, praktiski, kombinēti) un metodisko paņēmienu (projekts, pētnieciskais darbs u.tml., vai darbs, kas veidots, izmantojot dažādus metodiskos paņēmienus) konkrētam summatīvajam vērtēšanas darbam, izvēlas pedagogs;
5.2. diagnosticējošās vērtēšanas darbs- darbs, ko pedagogs savā mācību priekšmetā plāno un organizē, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
5.3. formatīvās vērtēšanas darbs - darbs, ko pedagogs savā mācību priekšmetā plāno un organizē, lai nodrošinātu skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvās vērtēšanas procesā aktīvi iesaistās arī skolēns, lai patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.
6. Skolā tiek izmantoti šādi apzīmējumi, kas saistās ar mācību sasniegumu vērtēšanu:
6.1. a –ja skolēns ir atbrīvots no kāda mācību priekšmeta apguves, līdz ar to tiek atbrīvots no konkrēta SVD izpildes;
6.2. nv, kas liecina par vērtējuma neesamību – ja skolēns nav iesniedzis SVD, vai darbu nav iespējams novērtēt sekojošu faktoru dēļ – nesalasāms rokraksts, neatļautu palīglīdzekļu izmantošana, cilvēka cieņu aizskarošs teksts vai attēls, vai, ja skolēns nav piedalījies SVD izpildē, vai, ja skolēns nav izpildījis obligāti veicamo darbu.
II. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi
7. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis – objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem, kā arī palīdz pedagogiem objektīvi un mērķtiecīgi plānot un īstenot mācīšanas procesu.
8. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:
8.1. motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus, veicot pašvērtējumu;
8.2. sekmēt skolēnu atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā.
III. Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana
9. Mācību gada sākumā savā mācību priekšmetā pedagogs iepazīstina skolēnus ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, vērtēšanas darbu skaitu, apjomu, izpildes laiku, semestra un gada vērtējuma iegūšanas nosacījumiem. Pedagogs informē skolēnus par SVD, to obligātumu (izņemot 21. punktā noteiktos gadījumus), lai iegūtu semestra vērtējumu mācību priekšmetā.
10. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, pedagogs plāno diagnosticējošās un formatīvās vērtēšanas darbus, par to vai nu iepriekšējā mācību stundā, vai mācību stundas sākumā informējot skolēnus, reizē nosaucot konkrētus sasniedzamos rezultātus. Diagnosticējošo vērtēšanu pedagogs izmanto mācību gada sākumā vai pēc nepieciešamības. Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, nodrošinot pedagogam un skolēnam atgriezenisko saikni par plānoto sasniedzamo rezultātu sasniegšanu.
11. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, SVD plāno pedagogs atbilstoši mācību priekšmeta programmas temata(u) sasniedzamajiem rezultātiem un šo SVD plānu (1.pielikums) iesniedz skolas direktora vietniecei izglītības jomā līdz 15.septembrim. Precīzus norises laikus saskaņo ar Skolas direktora vietnieci izglītības jomā katra semestra sākumā. Izmaiņas SVD norises laikos var veikt pedagogs tikai pēc saskaņošanas ar skolas direktora vietnieci izglītības jomā, informējot arī skolēnus.
12. Pedagogs nodrošina, ka mācību priekšmetā semestros ir vismaz:
Stundu skaits nedēļā |
1 |
2-3 |
4 |
5 un vairāk |
SVD skaits 1. semestrī |
2 |
2 |
3 |
3 |
SVD skaits 2. semestrī |
2 |
3 |
3 |
4 |
13. Pedagogs semestra vērtējumu mācību priekšmetā izliek pēc būtības, ņemot vērā visus skolēna veiktos SVD vērtējumus.
14. Vienā dienā 4.-9.klašu skolēniem drīkst būt ne vairāk kā divi SVD, bet 1.-3.klašu skolēniem viens SVD. Pedagogs plānotos SVD ieraksta e-klases pārbaudes darbu plānotājā katra semestra sākumā, ja nepieciešams, precizē līdz konkrētā mēneša 27.datumam SVD datumu savā mācību priekšmetā nākamajam mēnesim. Pedagogu ierakstus e-klases pārbaudes darbu plānotājā uzrauga direktores vietniece izglītības jomā.
IV. Mācību sasniegumu vērtējumu paziņošana un dokumentēšana
15. Skolēnu informēšanai par mācību procesa virzību un attīstību pedagogi izmanto šādus informatīva rakstura apzīmējumus:
- diagnosticējošajā un formatīvajā vērtēšanā – aprakstošs vērtējums, konstatējošs vērtējums (ieskaitīts, neieskaitīts), vērtējums, izteikts apguves līmeņos, (S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – apguvis padziļināti), procentos - mutvārdos vai rakstveidā (pēc izpildītā darba uz darba materiāla);
- summatīvajā vērtēšanā – apkopojošs vērtējums apguves līmeņos (S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – padziļināti apguvis) 1.klasē (2021./2022.m.g. 1., 2.klasē, sākot ar 2022./2023.m.g. 1., 2. 3.klasē), 2., 3. klasē (2021./2022.m.g. tikai 3.klasē) aprakstoša vērtēšanas sistēma ar sekojošiem apzīmējumiem:
|
- Vēl jāmācās |
/ daļēji apgūts |
+ jeb apgūts |
Minimālais izpildītais procentuālais apjoms |
1%-29% |
30%-59% |
60%-100% |
un 10 ballu skalā 4.-9.klasē.
- 2020./2021.m.g 2.un 3.klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā - “ieskaitīts/neieskaitīts” un 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši; 2021./2022.m.g. 3.klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā - “ieskaitīts/neieskaitīts” un 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši.
16. Summatīvais vērtējums tiek veikts visos pedagogu noteiktajos SVD, kā arī abu semestru beigās, mācību gada noslēgumā, to fiksējot e-klases žurnālā un skolēna liecībā.
17. SVD vērtējumi ballēs tiek izlikti atbilstoši veiktā darba apjomam pēc ieteicamās ballu skalas:
Vērtējums ballēs |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
Minimālais izpildītais procentuālais apjoms (%) |
1 |
15 |
25 |
35 |
45 |
55 |
65 |
75 |
85 |
95 |
18. Summatīvais vērtējums tiek paziņots skolēnam ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā pēc SVD veikšanas vai iesniegšanas. Vērtējums tiek paziņots individuāli, izsniedzot skolēnam darbu, uz kura ir fiksēts vērtējums, vai paziņots mutiski. Pedagogs darba rezultātus analizē, pirms tam izsniedzot skolēniem novērtēto darbu.
19. Pēc darba analīzes pedagogs savāc skolēnu darbus un uzglabā tos līdz mācību gada beigām. Pedagogs skolēna SVD iegūto vērtējumu ieraksta e-klases žurnālā.
20. Pedagogs SVD laikā e-klases žurnālā vienlaicīgi ieraksta gan skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu ,,n’’, gan obligāti veicamā darba neizpildi ,,nv’’.
V. Vērtējumu uzlabošanas un apstrīdēšanas iespējas, skolēna vecāku informēšana
21. Skolēnam semestra vērtējuma iegūšanai jāiegūst vērtējumi visos obligātajos SVD.
21.1. Ja skolēns ir piedalījies kādā ārpusskolas pasākumā, prezentējot skolu, veicinot tās atpazīstamību un stiprinot tās prestižu (piemēram, mācību olimpiādes, konkursi, skates, sacensības u.c.), tad izglītojamo var atbrīvot no SVD veikšanas pasākuma dienā attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, nesamazinot semestra vērtējumu. Ar citiem mācību priekšmeta skolotājiem vienojas par pārbaudes darba rakstīšanu citā laikā.
21.2. Ja skolēns nav piedalījies mācību procesā slimības dēļ (2 – 3 nedēļas), tad skolotājs ir tiesīgs viņu atbrīvot no SVD, nesamazinot semestra vērtējumu. E-klasē atspoguļo ar a (atbrīvots).
21.3. Ja semestrim noslēdzoties, skolēns kādā no SVD nav saņēmis vērtējumu, semestra un gada vērtējumu izliek pēc SVD veikšanas pagarinājuma, izņemot 9.klases izglītojamos 2.semestrī, kuri saņem papildus no 2.semestra laikā apgūtajam tēmām kombinētu SVD.
22. Skolēns drīkst uzlabot jebkādu iegūto summatīvo vērtējumu mācību priekšmetā vienu reizi, veicot līdzīga satura darbu 2 nedēļu laikā. Kā gala vērtējums par darbu tiek fiksēts augstākais no vērtējumiem.
23. Ja skolēns izrāda interesi par mācību priekšmetu (uzstājas ar referātiem, veic pētniecisko darbu, piedalās olimpiādēs, konkursos, sacensībās), viņš saņem papildus vērtējumu.
24. Skolēnam sava semestra vērtējuma uzlabošanai, vienojoties ar attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju, ir iespēja veikt kādu papildus darbu, par ko tiek saņemts papildus vērtējums ne vēlāk kā 2 nedēļas līdz semestra beigām.
25. Semestra vērtējumu izliek, ņemot vērā:
25.1. skolēna sniegumu obligātajos SVD;
25.2. skolēna sniegumu individuāli sagatavotos darbus, sasniegumus novada un valsts olimpiādēs, konkursos un sacensībās;
25.3. skolēna zināšanu un prasmju izaugsme.
26. Gada vērtējumu izliek, ņemot vērā I un II semestra vērtējumus, kur II semestra vērtējums ir noteicošais.
27. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam ir atļauts izmantot tikai tos e-klasē un skolēna darbos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot vārdā citus skolēnus. Pedagogam vajadzības gadījumā ir jāsniedz informācija gan skolēniem, gan vecākiem par konkrēta darba vērtēšanas kritērijiem un iegūto rezultātu.
28. Vecāki ar savu bērnu vērtējumiem var iepazīties e-klasē, skolēna mācību sasniegumu izrakstu no e-klases klases audzinātājs nosūta līdz mēneša 5.datumam. Pedagogu un vecāku sadarbību skolēnu mācību snieguma pilnveidē nodrošina arī šādas saziņas formas: vecāku informācijas dienas, individuālas sarunas ar klases audzinātāju vai citu pedagogu, vecāku sapulces.
29. Summatīvo vērtējumu var apstrīdēt gan skolēns, gan viņa vecāki triju darba dienu laikā pēc vērtējuma saņemšanas, izsakot mutiski pretenziju pedagogam. Ja vērtējums pēc sarunas ar pedagogu netiek mainīts, bet skolēnam vai viņa vecākam pretenzijas par vērtējumu saglabājas, vēl vienas darba dienas laikā skolēns vai vecāki iesniedz rakstisku iesniegumu ar pamatojumu skolas direktoram. Apstrīdēšanas iemesli var būt šādi:
29.1. par vērtējumu konkrētā SVD - ja darbam noteiktie kritēriji nav ievēroti vai, ja SVD iekļautais saturs neatbilst mācīšanās posma (temata, temata daļas u.tml.) sasniedzamajiem rezultātiem;
29.2. par semestra vērtējumu – ja nav ievērots šīs kārtības 26.punkts.
VI. Noslēguma jautājumi
30. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība apspriesta 2020.gada 28.augusta pedagoģiskās padomes sēdē un apstiprināta ar direktores rīkojumu. Tā saistoša visiem Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem un skolēniem.
31. Kārtība stājas spēkā ar 2020.gada 1.septembri.
32. Spēku zaudē 2018.gada 4.decembra “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība” Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā.
2020.gada 31 . augustā.
Direktors:
Mācību sasniegumu novērtējums
10 - izcili - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, tās pielietot, paužot savu argumentētu viedokli un parādot pilnīgi jaunas zināšanas, un prot tās izmantot nestandarta situācijās.
9 - teicami - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, prot tās patstāvīgi pielietot, paužot savu argumentētu viedokli.
8 - ļoti labi - skolēns prot balstīties uz iepriekš iegūtām zināšanām un prasmēm, prot tās patstāvīgi pielietot jaunajā situācijā.
7 - labi - skolēns labi ir apguvis izglītības standartā noteiktās zināšanas, ieguvis nepieciešamās prasmes un iemaņas.
6 - gandrīz labi - skolēns aptuveni 80% apjomā ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, ieguvis nepieciešamās prasmes un iemaņas.
5 - viduvēji - skolēns pamatos ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, prasmes un iemaņas, var tās 60% apjomā tās reproducēt.
4 - gandrīz viduvēji - skolēns pamatos ir apguvis izglītības valsts standartā noteiktās zināšanas, prasmes un iemaņas, var tās 50% apjomā tās reproducēt.
3 - vāji - skolēns spēj mācību vielu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumēt un reproducēt var mazāk nekā 50% no mācību vielas apjoma, risina primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamās situācijās, pieļauj daudz kļūdu.
2 - ļoti vāji - skolēns mācību vielu izklāsta juceklīgi, neloģiski, citiem nesaprotami, neatšķir būtisko no mazsvarīgā, neizpilda skolotāja norādījumus un neizrāda interesi par mācībām.
1 - ļoti, ļoti vāji - personisko attieksmi skolēns spēj paust epizodiski vai nav sava viedokļa.
n/v -nav vērtējuma - ir pieļaujams, ka skolēns atsakās no atbildēšanas, nav izpildīts uzdotais darbs, bez attaisnojoša iemesla aizgājis no mācību stundas.
i / ni - katra priekšmeta skolotājs informē par nosacījumiem savā mācību priekšmetā.