13.jūnijā Rīgas Latviešu biedrībā fonds “Sibīrijas bērni” aicināja uz ikgadējo konferenci “Aizvestajiem”, kur tika pieminētas 1941.gada un 1949.gada deportācijas. Konferencē arī tika apbalvoti sacerējumu konkursa uzvarētāji. Šajā konkursā 3.vietu ieguva mūsu skolas skolniece Agnete Esmeralda Lauce. Viņa arī lasīja fragmentu no sava sacerējuma “No svešiniekiem par tuviniekiem caur bargajiem dzīves līkločiem”.

Mana Latvija – manas mājas, mana dzimta.

Tā daļa manis ir, bez kuras tumsa bezgalīga kļūst.

Tā daļa manis ir, kas sirdij ritmu sit.

 Tā Agnete iesāka savu sacerējumu par saviem vecvecākiem – Lauču dzimtu un Lapacinsku dzimtu. Abas ģimenes tika deportētas – vectēva Alfrēda ģimene no Alsviķiem, vecmāmiņas Agates Dailas ģimene no Gaujienas. Tālajā Sibīrijā dzīvojot, strādājot smagos darbus, abas dzimtas iepazinās, un izveidojās trīs jauni pāri. Alfrēds un Agate Daila kļuva par Agnetes vecvecākiem. Mīlestība pret savu zemi Latviju un mīlestība vienam pret otru ģimenē  - ir Agnetes dzimtas patiesās vērtības. Arī šodien Agnete novērtē Brīvību, Neatkarību, savu valsti Latviju, Mīlestību. Šīs vērtības ir dārgas gan Agnetei, gan mums.

Ir jāatceras šīs skaudrās vēstures lappuses, lai nekad neatgrieztos notikumi, kas pārvērta dzīves tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Arī Agnetes Esmeraldas sacerējums ir atgādinājums  - neaizmirst un būt stipriem, darīt visu, lai uzvarētu labais, lai pasaulē būtu mierīgas debesis!

Vēstures skolotāja Līga Bukovska