13.novembrī Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskolā svinīgā līnijā pieminējām dzejnieku Ojāru Vācieti.

Mūsu skola nes dzejnieka Ojāra Vācieša vārdu. Ir mainījušies nosaukumi, ir mainījusies skolas ēka, bet nemainīgs ir palicis dzejnieka Ojāra Vācieša vārds.

Vārds…, bet vai mēs aizdomājamies, ka aiz vārda slēpjas cilvēks, kurš ir sapņojis, mīlējis, ienīdis. Cilvēks, kura mūžs aprāvās daudz par agru.

Ojāra mamma Berta Vāciete teikusi: «Esmu reizēm domājusi, kur Ojāram rodas tie dzejoļi, kas cilvēkiem izrādās vajadzīgi. Man visvairāk liekas – no trūkuma un grūtuma, kas piedzīvots. Dzīvē tā ir bijis – ne izsacīt.»

Kā gaišs saules stars dzejnieka dzīvē ienāk Gaujiena, kur dzejnieks  mācījās no 1948. līdz 1952. gadam.

Te meklējams sākums mīlestībai uz dzeju un mūziku. Te Ojārs Vācietis iemīl Gauju. Neaprēķināmākā un skaistākā Latvijas upe Gauja viņu pavada visa mūža garumā.

“Es tevi tā mīlu, ka asiņu vietā man var tavi ūdeņi plūst, viņš raksta dzejolī.”

Pēc vidusskolas beigšanas dzejnieka dzīve rit Rīgā padomju varas ēnā. Un atkal cīņa. Cīņa par taisnību, brīvību, savu tautu….

Dzejnieka uguns deg….nesaudzīgi, postoši….svešas varas cenzūras tumsā, tautai gaismu nesdama.

Šodien Ojāram Vācietim apritētu 91 gads. Novembris ir Latvijas mēnesis. Un dzejnieka Ojāra Vācieša mēnesis.

Vai tos var atdalīt vienu no otra?

Skolotāja Aija Palmbaha